10.februārī ES publiskotie provizoriskie dati liecina, ka 2022.gadā eirozonas valstis uz valstīm ārpus eirozonas eksportēja 2877,8 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,0% vairāk nekā iepriekšējā gadā;Imports no valstīm ārpus šī reģiona sasniedza 3,1925 miljardus eiro, kas ir par 37,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Rezultātā eirozonā 2022. gadā tika reģistrēts rekordliels deficīts — 314,7 miljardi eiro. Pāreja no 116,4 miljardu eiro pārpalikuma 2021. gadā uz milzīgu deficītu ir būtiski ietekmējusi Eiropas ekonomiku un sabiedrību, tostarp globālos faktorus, piemēram, COVID. -19 pandēmija un Ukrainas krīze.Salīdzinot ar ASV publiskotajiem aptuvenajiem tirdzniecības datiem, ASV eksports 2022. gadā pieauga par 18,4 procentiem un imports pieauga par 14,9 procentiem, savukārt eiro zonas eksports un imports gadā bija attiecīgi 144,9 procenti un 102,3 procenti no ASV importa biržā. 2022. gada decembrī kurss bija aptuveni 1,05 pret dolāru. Ir vērts atzīmēt, ka ES tirdzniecībā ietilpst arī tirdzniecība starp eirozonas valstīm un ārpus eirozonas valstīm, kā arī starp eirozonas dalībvalstīm.2022. gadā tirdzniecības apjoms starp eirozonas dalībvalstīm bija 2726,4 miljardi eiro, kas ir par 24,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā, veidojot 44,9% no tās ārējās tirdzniecības apjoma.Redzams, ka eiro zona joprojām ir nozīmīga globālās tirdzniecības sistēmas dalībniece.Ķīnas uzņēmumu uzmanību ir pelnījis gan eksporta piedāvājums, gan importa pieprasījums, kā arī kopējais apjoms un preču struktūra.
Kā reģions ar augstāku integrācijas pakāpi ES ietvaros, eirozonai ir salīdzinoši spēcīgāka tirdzniecības konkurētspēja.2022. gadā Ukrainas krīzes īstenošana un tai sekojošās tirdzniecības sankcijas un citi pasākumi būtiski mainīja Eiropas valstu ārējās tirdzniecības modeli.No vienas puses, Eiropas valstis cenšas atrast jaunus fosilā kurināmā avotus, paaugstinot naftas un gāzes cenas pasaulē.No otras puses, valstis paātrina pāreju uz jauniem enerģijas avotiem.Atšķirība starp ES eksportu un importu 2022. gadā, kas ir attiecīgi par 17,9% un 41,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā, ir lielāka nekā eirozonā.Runājot par preču kategorijām, 2022. gadā ES importēja primāros produktus no ārpus reģiona ar 80,3% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un deficītu 647,1 miljarda eiro apmērā.No primārajiem produktiem ES pārtikas un dzērienu, izejvielu un enerģijas imports palielinājās attiecīgi par 26,9%, 17,1% un 113,6%.Tomēr 2022. gadā ES arī eksportēja enerģijas 180,1 miljardu eiro vērtībā uz valstīm ārpus šī reģiona, un tas ir par 72,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kas liecina, ka ES valstis nav pārāk iejaukušās enerģijas tirdzniecības plūsmā, ņemot vērā enerģētikas izaicinājumiem, un ES uzņēmumi joprojām izmantoja starptautisko enerģijas cenu kāpuma iespēju gūt peļņu no eksporta.ES rūpniecības preču imports un eksports pieauga nedaudz lēnāk nekā primāro preču imports un eksports.2022. gadā ES eksportēja 2063 miljardus eiro rūpniecības preču, kas ir par 15,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Tostarp lielākais eksporta apjoms bija tehnika un transportlīdzekļi, eksports sasniedza 945 miljardus eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā;Ķīmisko vielu eksports bija 455,7 miljardi eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Salīdzinājumam ES šīs divas preču kategorijas importē nedaudz mazākā apjomā, taču pieauguma temps ir straujāks, atspoguļojot ES nozīmīgo vietu globālajā rūpniecības preču piegādes ķēdē un ieguldījumu globālajā vērtību ķēdes sadarbībā saistītajās jomās.