"Cik augstas procentu likmes būs, būs atkarīgs no datiem," sacīja Lagarda."Mēs izskatīsim visus datus, tostarp inflāciju, darbaspēka izmaksas un prognozes, uz kurām balstīsimies, lai noteiktu centrālās bankas monetārās politikas virzienu."
Lagarda uzsvēra, ka inflācijas atgriešana līdz mērķa sasniegšanai ir labākais, ko varam darīt ekonomikas labā, un labā ziņa bija tāda, ka kopējā inflācija Eiropas valstīs samazinās, un viņa negaidīja, ka 2023. gadā kāda eirozonas valsts nonāks recesijā.
Un daudzi jaunākie dati liecina, ka eiro zonas ekonomikai klājas labāk, nekā gaidīts.Eirozonas ekonomika pagājušā gada pēdējā ceturksnī uzrādīja pozitīvu izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, mazinot bažas par recesiju reģionā.
Runājot par inflāciju, eirozonas inflācija janvārī samazinājās līdz 8,5% no 9,2% decembrī.Lai gan aptauja liecina, ka inflācija turpinās kristies, sagaidāms, ka tā sasniegs ECB noteikto 2 procentu mērķi vismaz līdz 2025. gadam.
Pagaidām lielākā daļa ECB amatpersonu joprojām ir noskaņotas.ECB valdes locekle Izabela Šnābele pagājušajā nedēļā sacīja, ka vēl tāls ceļš ejams, lai pārvarētu inflāciju un ka būs nepieciešams vairāk, lai to atkal kontrolētu.
Vācijas centrālās bankas vadītājs Joahims Nāgels brīdināja par eirozonas inflācijas izaicinājuma nenovērtēšanu un norādīja, ka ir nepieciešams straujāks procentu likmju kāpums.“Ja mēs pārāk ātri atvieglosim, pastāv ievērojams risks, ka inflācija saglabāsies.Manuprāt, ir nepieciešami ievērojami likmju paaugstinājumi.
ECB padomes Olli Rēns sacīja, ka pamatā esošais cenu spiediens sāk uzrādīt stabilizēšanās pazīmes, taču viņš uzskata, ka pašreizējā inflācija joprojām ir pārāk augsta un ir nepieciešami turpmāki likmju paaugstinājumi, lai nodrošinātu atgriešanos pie bankas noteiktā 2% inflācijas mērķa.
Šā mēneša sākumā ECB, kā paredzēts, paaugstināja procentu likmes par 50 bāzes punktiem un skaidri norādīja, ka nākamajā mēnesī tā paaugstinās likmes vēl par 50 bāzes punktiem, atkārtoti apliecinot savu apņemšanos cīnīties ar augsto inflāciju.